Padomjlaika kinoražošanas mēģinājums pārspēt Ulmaņlaika Latvijas nacionālo grāvēju, pārbīdot akcentus atbilstoši padomju ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
20. gadsimta 30. gadi Latvijā. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet vecie zvejnieki viņam netic. Brīvdienās ciemā ierodas Oskara mīlestība, bagātā Bandera meita Anita un Oskara brālis Roberts, kurš paved Zentu. Meitene izdara pašnāvību, Oskars sanaidojas ar brāli un tēvu, un aiziet no mājām. Viņš izgudro jaunu tīklu, kļūst par kooperatīva priekšsēdētāju un apprec Anitu. Pēc dažiem gadiem Oskara un Anitas laulībā sākas nesaprašanās, Garoza gandrīz sagrauj kooperatīvu, bet zvejnieki lūdz Oskaru atkal kļūt par priekšsēdētāju.
Pirmā Latvijas spēlfilma pēckara gados, uzņemšanas grupā gan vēl pārsvarā ir pieaicināti kinoprofesionāļi no Krievijas.
1941. gada jūlijā, Latvijā iebrūkot Vācijas karaspēkam, padomju armija atkāpjas, kopā ar to - arī latviešu vada komandieris Augusts Grieze. Nodevības dēļ Grieze nonāk gūstā, vācieši izplata paziņojumus viņa vārdā un biedri uzskata Augustu par nodevēju. Tomēr Griezem izdodas izbēgt un viņš kļūst par vienpatni atriebēju – partizāni ar segvārdu Krūms. Kad padomju armija atkal ienāk Latvijā, Griezem izdodas pierādīt savu nevainību un atmaskot nodevēju Pauli Naglu.
Filmas darbība notiek 1802. gadā. Zemnieki kļūst neapmerināti, jo staciņš tiek pārvērsts galvasnaudas maksājumā, tāpēc pēc vienas no sanāksmēm tiek nolemts pielietot spēku, lai atbrīvotu apcietinātos zemniekus.
Vecā dārznieka dēls Ansis mantojumā saņem krūku ar puķu sēklām un tēva novēlējumu – gādāt ļaudīm skaistumu un prieku. Kopā ar savu draugu kaķi Ansis dodas pasaulē izpildīt tēva vēlējumu, un visur viņu pēdās uzzied krāšņi ziedi un sazaļo dārzi.
Viena no poētiskākajām un gleznieciskākajām Arnolda Burova filmām, kurā izpaužas paša režisora – pilsētas puikas – bērnības romantizētie priekšstati par dabu. Filmas zaļojošā un ziedošā pasaule vēl jo iespaidīgāka tāpēc, ka veidota galēji lakoniskiem līdzekļiem 60. gadu minimālistiskajā stilistikā.
1905. gada vasarā pie Londonā dzīvojoša latviešu politiskā emigranta, kapteiņa Trautmaņa vēršas Krievijas eseru partijas pārstāvji Krasiļņikovs un Elkonens ar piedāvājumu ar tvaikoni nogādāt ieroču kravu uz Krieviju.
Atklātā jūrā tvaikonī tiek pārkrauti ieroči un sprāgstvielas, un tas uzņem kursu uz Baltijas piekrasti. Taču par operāciju ir zināms arī Krievijas ohrankai.
Filma veidota klasiskā detektīva formā, tās darbība norisinās mūsdienās. Jaunais talantīgais inženieris Juris draugu un paziņu lokā svin savu dzimšanas dienu ne tik sen iepirktajās lauku mājās "Mežāžos", klusā meža nostūrī. Viesu vidū ir Jura jaunības draugs milicijas majors Ģirts Randers, kuram viņš solās kaut ko svarīgu pastāstīt, taču nepagūst. Viņa dzīvi pārtrauc slepkavas roka. Randers sāk izmeklēšanu vienatnē, jo uzskata par savu pienākumu slepkavu atmaskot. Aizdomās var turēt gandrīz vai ikvienu viesi, bet kurš ir īstais vainīgais?Filma uzņemta pēc V. Lagzdiņa kriminālstāsta "Nakts Mežāžos" motīviem.
Ir 1945. gada pavasaris un kara iznākums vairs šaubas nerada. Tikai Kurzemes katls joprojām vārās sarežģītos un pretrunīgos likteņos, ļaužu neziņā un cerībās, cilvēku likteņu traģismā. Notikumi risinās nomaļā lauku sētā, kuras izolācija Kurzemes mežos ir tikai šķietama. Kara pēdējo dienu notikumi ielaužas arī šīs vienas ģimenes dzīvē, piešķirot tai traģisku izskaņu vēl ilgus gadus pēc kara beigām. Filma uzņemta pēc Vladimira Kaijaka romāna.
1620. gads Turaidā, visu Latviju posta bads, mēris un svešzemju karapūļi. Kačas mazmeita Maija, saukta arī par Turaidas Rozi, kalpo pilī pie barona meitas, viņas līgavainis ir zemnieku puisis Kaspers. Pilī ierodas algotņu armijas virsnieks Jakubovskis un iekāro Maiju, bet viņa labāk izvēlas nāvi.
Režisors Aleksandrs Leimanis turpina ar Vella kalpiem iesākto muzikālo kostīmfilmu stilistiku. Stāsts par seniem laikiem, kad drosmīgi zemnieku puiši cīnās pret hercoga patvaļu un neļauj atņemt piķierim Jānim viņa līgavu Māru.
Lauksaimniecības akadēmijas studenti vasaras praksē kolhozā. Jauniešiem nākas pielikt roku pašiem steidzamākajiem darbiem - glābt lietavu apdraudēto ražu.