Stāsts par septiņu talantīgu jauno mūziķu draudzību, kas iestājās Džuzepes Verdi konservatorijā Milānā, cīnoties ar ļoti skarba diriģenta noteikumiem un disciplīnu, kurš prasa no viņiem labāko.
Itālija, deviņdesmito gadu sākums. Mierīgs, gudrs un neapskaužams politiķis Giulio Andreotti ir bijis varas sinonīms gadu desmitiem ilgi. Viņš ir pārdzīvojis visu: vēlēšanu cīņas, teroristu slaktiņi, draugu zaudēšana, apmelojošas apsūdzības; bet tagad daži nožēlojamie mobsteri viņu iesaista Kosa Nostras noziegumos.
Kannu festivāla konkursa programmā rādītā filma „Dižais skaistums”, kas izraisījusi lielu prieku kinematogrāfiem un vēlmi, lai tā nebeigtos, atgādina Federiko Fellīni (Federico Fellini) „Saldo dzīvi” (it. „La Dolce Vita”, 1960.g.), bet slavenākie pasaules kino kritiķi pat nevairās to dēvēt par atmiņā paliekošāko festivāla filmu.
Džeps Gambardella (aktieris Toni Servillo) – apātisks un vīlies 65 gadus vecs rakstnieks un žurnālists, gandrīz vai pirms pusgadsimta izdota veiksmīga romāna autors, kurš mehāniski pieņem viņam veltītos komplimentus. Viņš – sirms bagātnieks – intelektuālis, ekscentriskas augstākās sabiedrības ballīšu „lauva” un Romas naksnīgās dzīves veterāns, kas spēj džentlmeniski asistēt sievietei un uzslavas cienīgi izteikt līdzjūtību bērēs. Ciniski? Varbūt. Taču sirdī Džeps ir nemirstīgs ideālists un sapņotājs, kas ievilkts lielajā dzīves skaistuma, bet ar bezjēdzību un tukšumu piepildītā virpulī.
Viņa greznajā dzīvoklī, no kura paveras skats tieši uz Kolizeju, pulcējas bohēmas pārstāvji un Romas elite, bet, piedaloties nebeidzamajās ballītēs un mūsdienu mākslas performancēs, Džeps izvēlas ietekmīgu un tukšu personību parādes novērotāja pozīciju. Nerimstošās kņadas ielenkumā vīrietis mēģina saprast, kādēļ jau vairākus gadu desmitus nav uzrakstījis otro grāmatu, un cenšas atrisināt mokošo personīgās dzīves dilemmu.
Reibinošajā, Mūžīgās pilsētas skaistumu slavinošajā filmā netrūkst Fellīniskās groteskas, augstāko slāņu tukšumam veltītās kritikas un gandrīz vai karikatūrai atbilstošu ballīšu kadru, kas savijas ar intelektuālām diskusijām. Neapšaubāmi skaistākā gada filma Latvijas kino ekrānos būs skatāma jau 15.novembrī.
Lomās: Toni Servillo, Carlo Verden, Sabrina Ferilli, Carlo Buccirosso, Iaia Forte, Pamela Villoresi, Galatea Ranzi
Režisors: Paolo Sorrentino
Mahinācijas, seksa skandāli un populisms. Šīs "vērtības" izplata ietekmīgais Silvio Berluskoni (Tonijs Serviljo). Viņš ir aukstasinīgs stratēģis, romantisks vīrietis un ļoti gaidīts ballīšu lauva. Jā, Silvio dzīve ir brīnumaina. Varbūt tas viss tomēr ir mūžīgi māņi?
Meistarīgi inscenētas greznu orģiju, kokaīna un seksa lavīnu ainas. Režisors Paolo Sorrentīno filmās "Dižais skaistums" un "Jaunība" un kulta seriālā "Jaunais pāvests" ir dzēlīgs un ironisks, taču viņa mūsdienu Itālijas skatījums ir patiešām stilīgs.
Freds un Miks ir draugi kopš senseniem laikiem. Slavenais komponists un diriģents Freds atsakās no Elizabetes II uzaicinājuma uzstāties prinča Filipa dzimumdienas koncertā. Tikpat populārs ir režisors Miks. Šveicē viņš ne vien mielo acis un prātu, bet arī cenšas radīt vēl vienu izcilu scenāriju. Abi ir smalki vērotāji, labsirdīgi smīkņā par nejēdzībām un apjauš, ka krietnajā vecumā mūžs nav galā. Alpu pakājē draugi pieredz savu pieaugušo bērnu mīlas pārdzīvojumus un kūrorta viesu drāmas, uzzina daudz jauna viens par otru un sevi.