1895. gadā Oskars Vailds (1854–1900) bija slavenākais rakstnieks Londonā, un viņa mīļākais bija bosijs Douglass, bēdīgi slavenā Kvīnsberijas Marquess dēls. Apsūdzēts un notiesāts par rupju nepieklājību, viņš tika ieslodzīts uz diviem gadiem un tika pakļauts smagam darbam. Pēc atbrīvošanās viņš pamet Angliju, lai dzīvotu Francijā, kur pavadīs savus pēdējos gadus, un viņu vajās atmiņas par pagātni, nabadzība un milzīgas skumjas.
ASV, 1970. gadi. Mēs sekojam intelektuālim Džekam piecos notikumos un vērojam slepkavības, kurās Džeks top par sērijslepkavu. Šis stāsts vēstīts no Džeka skatpunkta. Katra slepkavība viņam ir mākslas darbs, bet psihiski traucējumi apgrūtina saskari ar ārpasauli. Kaut gan tuvojas neizbēgamā policijas iejaukšanās (tā provocē Džeku, un vienlaikus viņš izjūt spriedzi), viņam, par spīti loģikai, veicas arvien labāk. Viņa mērķis ir augstākais mākslas darbs – visu slepkavības upuru līķu kolekcija mājā, ko pats būvē.
Aukstā ziemas vakarā kāds vientuļš kungs atrod uz ielas smagi piekautu sievieti un aizved viņu uz savām mājām. Vīrietis apkopj sievietes brūces, bet viņa tikmēr vaļsirdīgi un atklāti stāsta viņam par savu erotikas piesātināto dzīvi...
Dānijas spilgtākais un skandalozākais režisors Larss fon Trīrs, kurš ir arī filmas scenārija autors, „Nimfomānes" stāstu ietvēris divās daļās un astoņās nodaļās. Divdaļīgā drāma „Nimfomāne" ir noslēdzošais posms Trīra tā dēvētajā „Depresijas triloģijā" līdzās drāmām „Antikrists" un „Melanholija", kas veido sižetiski nesaistītu, taču noskaņas ziņā vienotu ciklu. Visās trijās filmās galvenās lomas tēlotāja ir Šarlote Geinsbūra.
Drāmā „Nimfomāne", kurā netrūkst arī atklātu seksuālu ainu, Geinsbūras ekrāna partneri ir tādas zvaigznes kā Stelans Skarsgards, Šaija Labafs, Džeimijs Bells, Steisija Mārtina, Kristians Sleiters, Uma Tūrmane, Vilems Defo un citi.