Filma veidota kā psiholoģiska drāma. Tās centrā - jaunu sieviešu likteņi karā un pēckara skarbajā laikā, kad pavisam parasta parādība bija "tautas ienaidnieku" raganu medības. Nežēlīgais karš sakropļo gan meiteņu ķermeņus, gan viņu dvēseles.
Darbības vieta - kara hospitālis. Tas ir tikai fons, uz kura spilgti parādās raksturu sadrsmes, vērpjas intrigas, risinās savstarpējās cilvēciskās attiecības.
Lentes patoss pauž domu, ka sieviete jebkuros apstākļos un situācijās ir un paliek sieviete. Arī skaudrajos kara gados tās tāpat slāpa patiesas mīlestības, savstarpējas sapratnes, uzticības un maiguma.
Par revolucionāru darbību žandarmi arestē Mārtiņu Robežnieku. Viņa jaunākais brālis, skolotājs Jānis, par dumpīgajām runām padzīts no darba un spiests atgriezties tēva mājās. Arī šeit sākumā viņš aģitē kalpu vidū, izpelnīdamies vietējās varas nelabvēlību. Tomēr Jāņa kāzas ar muižas pārvaldnieka meitu krasi maina viņa vietu dzīvē. Revolūcijas gaita sasniedz arī viņu dzimto pusi. Sacēlušies zemnieki nodedzina barona pili, izveido rīcības komitejas. No Rīgas ierodas Mārtiņš, cīņa turpinās, taču drīz ierodas soda ekspedīcija, kas nežēlīgi izrēķinās ar zemniekiem, spīdzina, nošauj, nodedzina mājas. Jāni pārņem bailes un, lai sevi glābtu, viņš kļūst par nodevēju. Upuru vidū ir arī brāļu tēvs un Mārtiņa līgava Zelma. Mārtiņš, neskatoties uz tuvinieku traģisko likteni, nesalauzts paliek revolūcijas cīnītāju rindās.Filma veidota pēc Andreja Upīša triloģijas "Robežnieki" motīviem par 1905. gada notikumiem Latvijā.
Groteska par dzīvi padomju kolhozā 20. gs. 80. gadu vidū, kad, tiecoties pēc izciliem sociālistiskās sacensības sasniegumiem, ļaudis aizmirst vai negrib parūpēties ne par savu sētsvidu, ne par savu tuvāko. Latvijas laukus nomāc arī alkoholisma nodarītais posts. Jaunais komjaunatnes sekretārs Vitolds ar to nevar samierināties, tāpēc viņš - un viņa pavadībā arī kolhoznieku bērni - ķeras pie negāciju izskaušanas, taču arī labo vajag darīt, ievērojot mēra sajūtu, citādi nāksies iekrist otrā grāvī...
Institūta priekšā uz kāpnēm fotografējas jaunās studentes. Pēkšņi parādās brašs "bobiks" ar uzrakstu "Ventaszirgs." Seko ielūgums doties uz dejām, bet uz to atsaucas tikai viena meitene. Tik neparasti sākas šī liriskā kinostāsta varoņu Montas un Arņa iepazīšanās, kas strauji pāraug mīlestībā.Taču pirmās tuvības prieka un bezrūpības mirkļiem seko abpusēja nesaprašanās - pārāk atšķirīgi veidojušies viņu raksturi, morāles principi. Monta raugās uz dzīvi ar vienkārša un patiesa cilvēka skaidro skatienu, tādēļ atklājums, ka Arni vēl saista zināms morāles pienākums pret citu sievieti, viņai ir smags trieciens. Arnim rodas sarežģījumi darbā. Rūpnīcā viņa vainas dēļ iziet no ierindas martena krāsns. Viss notikušais liek jaunajam strādniekam palūkoties uz sevi citām acīm un izlemt savu turpmāko rīcību bez kompromisa.
Filmā atainotie dramatiskie notikumi noris 1944. gada rudenī Latvijā. Pēc ievainojuma no frontes dzimtajā pusē atgriežas Antons Paipala un kļūst par pirmo pagasta partorgu. Kaut arī frontes līnija aizvirzījusies uz rietumiem, cīņa šai novadā turpinās, tikai tagad tā noris citā formā, ļaudis šķeļ šķiru pretrunas, ir upuri. Pagasta sociālās un politiskās pārmaiņas vada Antons, ar personisko piemēru atbalstīdams vājos un tos, kuri šaubās.Sabiedriskais un personiskais viņu dzīvē cieši savijies kopā, aug nesaprašanās ar brāli Kārli Paipalu, kura iesīkstējušo vidējā zemnieka apziņu nav viegli pievērst jaunajai dzīvei.Filma veidota pēc Bruno Saulīsā romāna \"Ošu gatve\" motīviem.1985. gadā filmas veidotāju grupai - Antonam Brokam, Ērikam Lācim, (pēc nāves arī romāna autoram Bruno Saulītim), Harijam Kukelam, Gunāram Cilinskim un Eduardam Pāvulam piešķirta LPSR Valsts prēmija.
Filma pēc Viļa Lāča romāna Akmeņainais ceļš. 30. gadu Latvija, ostas krāvēja dēls Roberts Līviņš pats saviem spēkiem, ar smagu darbu un talantu izcīna arhitekta diplomu, taču attiecībās ar bagātā uzņēmēja Ulpes meitu Līviju saprot, ka augstākajai sabiedrībai nepatiks viņa izcelsme, arī māsa Alise, vienkārša friziere, un viņas draugs, avantūrists un izbijis bokseris Ēriks.
Latviešu sarkano strēlnieku kolektīvu portretu veido emocionāli veco vīru atmiņu stāsti. Vienreizēji un sūri ir viņu likteņi pirmajā pasauales karā un revolūcijā, pilsoņu kara frontēs, 30. gados. Strēlnieku uzvaras, brašums, pārliecība, smeldze, traģika. Filmas autoriem izdevies atkarot to visu laika nežēlīgajam plūdumam, likt apjaust latviešu strēlnieku kopējo vietu vēsturē un tautā.
Filma pēc Zigmunda Skujiņa romāna Kailums. Kādā Latvijas pilsētā demogrāfisko līdzsvaru sašķobījusi fabrika, kurā strādā pārsvarā jaunas meitenes, tāpēc katrs brīvs puisis ir zelta vērtē. Šajā sakaitētajā atmosfērā ierodas Kaspars, kurš tikko demobilizējies no armijas. Pēc fotogrāfijas viņš atpazīst meiteni, ar kuru sarakstījies dienesta laikā, taču Marika par tādām vēstulēm neko nezina. Situāciju sarežģī fakts, ka arī Kaspars uzdevies par citu...
Margaritai ir profesija, darbs un draugi, bet viņai ir arī 30 gadi un nav ģimenes. Visvairāk tas uztrauc draudzeni Ļenu, kas nemitīgi piedāvā Margaritai precību kandidātus, bet viņa visus testē, par savējiem uzdodot divus Ļenas bērneļus. Kārtējais kandidāts Oļģerts ir visādi jauks, bet garlaicīgs, toties viņa brālis, lidotājs Imants, pamodina Margaritas jūtas. Taču pēkšņi nelaimes gadījumā iet bojā Margaritas māsa, un nu viņai patiešām ir jāaudzina divi bērni. Vai Imants nobīsies no tāda pavērsiena?
Filma pēc Enno Rauda stāsta Lidojošie šķīvīši motīviem. Pusaudžu kompānijas vasaras piedzīvojumi centrējas ap Kārli, kura bagātā fantāzija visur redz lidojošos šķīvīšus.
Talantīgais ķirurgs Mārkalns, piedzīvojis dažādus dzīves pavērsienus, atgriežas savas bērnības pilsētiņā, lai sāktu dzīvi no jauna. Viņam pats būtiskākais šķiet ārsta pienākums pret pacientu, tāpēc nav viegli sastrādāties ar vietējās slimnīcas vadītāju, par kura dzīves jēgu nemanot kļuvis administratora darbs.