Četrdesmit gadus vecais fotogrāfs Pīters ir Ņujorkas mākslas aprindu un bohēmas dūzis. Viņš pazīst Sūzenu Sontāgu, Franu Lībovicu, Alenu Ginsbergu un vēl paspēj pēc brokastīm izteikt viedokli par paziņu, modeli Lorēnu Hatoni, un viņas “Elle” fotogrāfijām. Manierīgs, atklāts, metodisks, bet pāri visam viņš ir infekciozi nonšalants. Savā Īstvilidžas dzīvoklī viņš satiekas ar draudzeni Lindu, kura viņu intervē par pēdējo 24 stundu dzīves notikumiem. Abu saruna pārtop par atmiņas vingrinājumiem, kas atgādina intīmu grēksūdzi un zudušo laikmetu, par kuru liecina Pītera fotogrāfijas. Viņš piešķiļ cigareti. Ķermenis zina, kamera parāda, un sākas ceļojums laikā.