Ziemassvētku vakarā kāds mazs zēns ir nomodā, možs un satraukts. Viņš gaida.
Viņš alkst izdzirdēt Ziemassvētku vecīša ragavu zvaniņu skaņas. Pulkstenis rāda piecas minūtes līdz pusnaktij.
Te pēkšņi zēnu pārsteidz pērkona dārdiem līdzīga skaņa. Viņš pieskrien pie loga un ierauga brīnišķīgu ainu - spīdošs melns vilciens iebrauc stacijā mājas priekšā, tā varenais dūmenis šņākdams izšauj dūmu mākoni naksnīgajās debesīs.
Zēns izskrien laukā vienā pidžamā un čībiņās, viņu sagaida vilciena vadītājs, kurš jautā: "Nu, vai brauksi?"
"Uz kurieni?", pārsteigts jautā zēns.
"Uz Ziemeļpolu, protams. Šis ir polārais ekspresis."