Citas izvēles nav (2025)

Darba tirgus ir nežēlīgs, bet kapitālisms ir ļaunāks par čūskas kodiena agoniju. Mansu pēc 25 pašatdeves pilniem gadiem tiek atlaists no darba papīra ražotnē. Darba devējiem nebija citas izvēles. Iepriekš viņš varēja apskaut ģimeni un pateikt, ka dzīvē ir ieguvis visu, ko vēlējies. Pēc neveiksmīgiem darba meklējumiem Mansu ir spiests atteikties no vidusšķiras labklājības: pārdot bērnības māju, atteikties no meitas čella nodarbībām, bet sievai ir jāagriežas darbā. Viņš nevēlas būt ģimenes galva, kas, atsaucoties uz korejiešu sakāmvārdu, paliek bez galvas – Mansu ir pārdrošs plāns, kā tikt pie darba un atgriezt savu pašcieņu.