Itāļu imigrante Frančeska Kabrīni ierodas 1889. gada Ņujorkā, un viņu sagaida slimības, noziedzība un nabadzīgi bērni. Kabrīni dodas drosmīgā misijā, lai pārliecinātu naidīgo mēru nodrošināt mājokli un veselības aprūpi sabiedrības neaizsargātākajiem. Ar lauztu angļu valodu un sliktu veselību Kabrīni izmanto savu uzņēmīgo prātu, lai izveidotu cerības impēriju, kas nav līdzīga pasaulei.
70. gadu polarizētajā un vardarbīgajā Medeljīnā (Kolumbijas "mūžīgā pavasara pilsēta") ārsts Héctor Abad Gómez ir nobažījies gan par saviem bērniem, gan par bērniem no mazāk labvēlīgām klasēm. Pēc postošā zaudējuma ģimenē, Héctor nododas lielākajam mērķim sabiedrības veselības programmām nabadzīgajiem Medeljīnā, samulsinot pilsētas varas iestādes.