Padomjlaika kinoražošanas mēģinājums pārspēt Ulmaņlaika Latvijas nacionālo grāvēju, pārbīdot akcentus atbilstoši padomju ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
20. gadsimta 30. gadi Latvijā. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet vecie zvejnieki viņam netic. Brīvdienās ciemā ierodas Oskara mīlestība, bagātā Bandera meita Anita un Oskara brālis Roberts, kurš paved Zentu. Meitene izdara pašnāvību, Oskars sanaidojas ar brāli un tēvu, un aiziet no mājām. Viņš izgudro jaunu tīklu, kļūst par kooperatīva priekšsēdētāju un apprec Anitu. Pēc dažiem gadiem Oskara un Anitas laulībā sākas nesaprašanās, Garoza gandrīz sagrauj kooperatīvu, bet zvejnieki lūdz Oskaru atkal kļūt par priekšsēdētāju.
Ar šo paša rakstīto scenāriju kinomākslā debitē viens no spilgtākajiem Latvijas kinorežisoriem – Leonīds Leimanis.
Nelielā jūrmalas ciematā dzīvo Nauris ar vectēvu un mazo māsiņu. Vectēvs kopā ar veikala vadītāju Lazdānu nozog vērtīgus skolas mācību līdzekļus un paslēpj vecā brūža drupās. Nauris, negribēdams nodot vectēvu, cenšas nozagto slepus nogādāt atpakaļ, bet ar to izsauc aizdomas uz sevi. Pret Nauri nostājas daļa skolotāju, kam nepatīk viņa patstāvīgais raksturs, bet skolasbiedri un draudzene Daina viņu aizstāv.
Pirmā Latvijas filmas, kas saņēmusi PSRS Valsts prēmiju (tolaik Staļina prēmija). Stāsts par Tautas dzejnieka Raiņa dzīvi kopš tiem laikiem, kad viņš vēl bija avīzes redaktors Jānis Pliekšāns. Aizraušanās ar sociāldemokrātiskām un revolucionārām idejām, trimdas gadi Krievijā un atgriešanās Rīgā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā. Demonstranti dzied dziesmas ar Raiņa dzeju, tomēr reakcija ir stiprāka un Rainim atkal jādodas trimdā.
Pirmā latviešu literatūras klasikas ekranizācija, filmas uzņemšanas grupā pirmoreiz pārsvarā ir latviešu kinoprofesionāļi.
19. gadsimta beigas Latvijā. Kalpone Madara mīl kalpu Andru, bet mantas dēļ apprec veco un bagāto Mālnieku saimnieku Miglu. Lielu māju saimnieces dzīve Madaru padara arvien cietāku un skarbāku, viņa ir nežēlīga pret savas māsas ģimeni, bet pēc vīra nāves ļauj iet bojā arī pašas dēlam, domādama, ka Matīsiņš traucē viņas laulībām ar Andru. Tomēr Andrs kopā ar Madaras māsasmeitu Lienu dodas uz pilsētu, un Madara izmisumā metas Daugavā.