Septiņi vīrieši, visi pilsētnieki vecumā no 17 līdz 70 gadiem, kam nav nekā kopīga, izņemot to, ka viņi visi atrodas uz nervu sabrukuma robežas, satiekas vientuļā stacijā, lai dotos neparastā veidā savvaļā. vajadzēja viņus atkal piecelt kājās. Katrs solis šajā sākumnometnē, ko izstrādājusi ekscentriska un jautra trenere, cenšas tos atklāt sev. Šķiet, ka uzdevums ir grūts, jo īpaši tāpēc, ka starp šiem vīriešiem nekas nenotiek, kā plānots.
Pazīstamajām privātdetektīvam Džekam Palmeram (Kristians Klavjē) kāds parīzes notārs uzdod sameklēt kādu aizdomīgu mesjē Anže Leoni (Žans Reno), kurš slāpstās Korsikas salā. Džeks ar prieku ķerās pie lietas, jo Korsika katram francūzim nozīmē pasakaini skaistu zemes nostūri.
Korsika - dižā Napoleona dzimtene - ir tradicionālās vīriešu daudzbalsu dziedāšanas, cietokšņu, vīnogulāju un kalnu grēdu zeme. Tā ir "valsts valstī", ko apdzīvo nebūt ne francūži, bet gan dāsnie un reizē viltīgie korsikāņi. Ātri vien Palmera eksotiskais atslodzes ceļojums pārvēršas pār visai bīstāmu braucienu.
Un kā gan citādi? Ja parīzes notārs īstenība izrādās itāļu specdienesta virsnieks, pasakaina sala mūdž no ekstrēmistiem, kuru lielākais un autoritatīvākais līderis ir Džeka "klients"? Bet detektīva jaukais piedzīvojums - vietēja skaistule Katerīnas Murino izpildījumā - visvairāk meklētā Korsikas terorista Anže Leoni visai tuva radiniece?
Alēna Berberēna filma turpina jautru, bezrūpīgu un jauku franču avanturistisko komēdiju tradīcijas. "Korsikānis" darbojas labāk par jebkādam reklāmas lapām un turistisko operatoru piedāvājumiem. Tas liek priekšā vai nu tūlīt pēc kinoteātra apmeklējuma skriešus meklēt biļetes uz pasakaino Korsiku, vai arī vēlreiz ekrāna priekšā vērot, kā siltie jūras ūdeņi apskalo gleznainu kalnu salas krastus…
Lomās: Christian Clavier, Jean Reno, Caterina Murino, Didier Flamand, Pierre Salasca, Pido, Alain Maratrat
FIlma franču valodā ar titriem latviešu un krievu valodās.
Savas grāmatas prezentācijas debašu karstumā bohēmiskais publicists Žans-Etjēns Fužerols TV tiešraides laikā neapdomīgi paziņo, ka viņa mīļā Francija ir atvērta visiem imigrantiem. Neaprēķinot teiktā iespējamās sekas, Žans pat piemetina, ka viņa paša nama durvis ir atvērtas bēgļiem. Nākamajā dienā pie viņa vārtiem drūzmējas vesels čigānu tabors ar nekaunīgo Babiku priekšgalā. Neielaist viņus savā namā? Tas nozīmētu zaudēt auditorijas uzticību. Miljonāra rāmajai ikdienai nu ir pienācis gals.