16.10.1888 - 27.11.1953 (65 gadi) (New York City, New York USA)
Jūdžīns Gledstouns O'Nīls (angļu: Eugene Gladstone O'Neill; dzimis 1888. gada 16. oktobrī, miris 1953. gada 27. novembrī) bija amerikāņu dramaturgs, 1936. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts, Pulicera balvas laureāts (1920, 1922, 1928, 1957). Dzimis Ņujorkā, Ellas (Kvinlanes) O'Nīlas un amerikāņu aktiera Džeimsa O'Nīla ģimenē. Mācījies katoļu skolā-internātā Ņujorkā. 1902. gadā iestājās protestantu un katoļu internātā Konektikutā. 1906. gadā iestājās Pristonas Universitātē, bet pēc gada pameta mācības. 1909. gadā neskatoties uz tēva iebildumiem apprecējās un kopā ar zelta meklētājiem devās uz Hondurasu, pēc tam uz Angliju un Argentīnu, kur klaiņoja un ubagoja. 1911. gadā atgriezās Ņujorkā. 1912. gadā sāka rakstīt lugas. Kopš 1914. gada sāka apmeklēt Dž. P. Bekera dramaturģijas seminārus Hārvarda Universitātē. 1916. gadā notika viņa pirmās lugas uzvedums Bound East for Cardiff. No 1920. gada viņa lugas sāk uzvest Brodvejā. No 1920. līdz 1923. gadam dramaturgs zaudēja tēvu, māti un brāli, 1928. gadā izšķīrās ar otro sievu. 1929. gadā apprecējās trešo reizi, par viņa jauno sievu kļuva aktrise Karlote Montreja. No 1920. līdz 1943. gadam sarakstījis vairāk par 20 lugām. 1936. gadā dramaturgs kļuva par Nobela prēmijas literatūrā laureātu. 1943. gadā nervu sistēmas traucējumu dēļ pilnībā zaudēja darbaspējas.