Ciems

Ciems

Ciems ir cilvēku apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu. Lai arī pārsvarā ar šo terminu tiek apzīmētas lauku apdzīvotās vietas, daudzos gadījumos šajā kategorijā tiek iekļautas arī piepilsētas un pilsētu dzīvojamie rajoni.[nepieciešama atsauce] Parasti ciemi ir pastāvīgas apdzīvotas vietas ar pastāvīgu apbūvi un iedzīvotājiem. Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" ciems ir viens no trim apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai un viensētai). Ciema statusu var piešķirt un atcelt attiecīgā pašvaldība (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.