Viktors Tērners
Viktors Tērners
Viktors Tērners (Victor Witter Turner; dzimis 1920. gada 28. maijā, miris 1983. gada 18. decembrī) bija britu antropologs, simboliskās antropoloģijas pārstāvis. Kļuvis pazīstams galvenokārt kā rituālu pētnieks. Sākotnēji viņš studēja dzeju un klasiku Londonas Universitātes koledžā, taču pēc tam pievērsās antropoloģijas studijām, sākumā Londonā, pēc tam Mančestras Universitātē. 1968. gadā kļuva par profesoru Čikāgas Universitātē. No 1950.-1954. gadam Tērners pētīja ndembu cilti Zambijā, pievēršot uzmanību viņu reliģiskajām praksēm, rituāliem un konkrēti tā saucamajiem „pārejas rituāliem”, kā arī konfliktiem un to nozīmei. Vēlāk viņš savus novērojumus attiecināja uz citām pasaules reliģijām. Pirmais viņa darbs par ndembu cilti (Schism and Continuity in an African Society: A Study of Ndembu Village Life, 1957) reizē bija arī viņa doktora disertācija, kurā viņš pētīja sociālos konfliktus un sociālos mehānismus, kas tiek pielietoti, lai samazinātu, izvairītos vai atrisinātu konfliktus (Turner 1957:89). Tērners uzskatīja, ka rituāls ir stereotipizēta darbību secība, kas ietver žestus, vārdus, objektus, tiek veikti nošķirtā vietā, lai ietekmētu pārdabiskas būtnes savu interešu un mērķu vārdā (Turner 1977:183). Viņš uzskatīja, ka simboli jāpēta ekseģētiskā, operacionālā un pozicionālā līmenī. Pirmais līmenis atspoguļo interpretāciju par iezemiešu informatoriem, otrajā tiek salīdzināta simbolu nozīme ar to pielietojumu, trešajā tiek izvērtētas simbolu savstarpējās attiecības. (Turner 1962: 125). Ja tiek apvienoti šie trīs nozīmes līmeņi, var secināt, ka katra līmeņa semantiskā komplicētība veido vienkāršu sakramentālu procesu. Šis procesam ir daudz aspektu — seksuālais, sociālais, reliģiskais, bet tas var tikt reducēts uz kvalitatīvām izmaiņām. (Turner 1962: 173). Attīstot franču etnogrāfa Arnolda van Genepa (Arnold van Gennep) ideju par pārejas rituālu trīspakāpju sistēmu un robežsituācijas (jeb liminitātes) terminu, Tērners ieviesa antistruktūras (anti-structure) jēdzienu, kas pastāv starp divām fāzēm, proti, kad persona vairs nepieder pie iepriekšējās sabiedrības grupas, bet vēl nav iekļauta topošajā. Antistruktūra ir autonomāka par liminitāti un var pastāvēt pati par sevi, tā nav iegrožota un piederīga tikai rituāliem, bet gan var raksturot kādas sabiedrības grupas stāvokli kopumā. Tērners ieviesa arī communitas jēdzienu, kas apzīmē pārejas posma stāvokli, kad cilvēks nav ne šeit, ne tur, ne šis, ne tas (betwixt and between), atradas starppozīcijā starp pieņemtajām normām, tradīcijām. Tērners rituālu definēja kā „.. formālu uzvedību gadījumos, kas neietilpst tehnoloģiskā rutīnā, bet saistīta ar ticību mistiskām būtnēm vai spēkiem…Vismazākā rituāla vienība ir simbols” (The Forest of Symbols, 1967). Tērners pētīja, kā cilvēki piešķir nozīmi dažādām parādībām un kā tas tiek attēlots kultūras simbolos. Viņš pievērsa uzmanību šo kultūras simbolu nozīmei dažādās situācijās un uzskatīja, ka katrā sabiedrībā pastāv savi kultūras simboli, kas padara tās dzīvi jēgpilnu. Simboli, viņaprāt, arī spēlē milzīgu lomu sabiedrības solidaritātes uzturēšanā un sociālās kārtības nodrošināšanā. Tērnera darbi par rituāliem kļuva ļoti ietekmīgi un nozīmīgi, lai gan vēlāk tajos paustās idejas tiek arī apstrīdētas (Gluckman & Gluckman 1977, Morris 1987).