Viljams Remzijs (angļu: William Ramsay, izrunā: [ˈramzi]; dzimis 1852. gada 2. oktobrī, miris 1916. gada 23. jūlijā) bija skotu ķīmiķis. Remzijs ir pazīstams kā cēlgāzu atklājējs. 1904. gadā saņēmis Nobela prēmiju ķīmijā par inerto gāzu elementu atklāšanu gaisā un to vietas periodiskajā sistēmā noteikšanu. Laikā no 1866. līdz 1869. gadam studējis Glāzgovas Universitātē, 1869. gadā — Andersona institūtā Glāzgovā un 1873. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Tībingenes Universitātē. Strādājis Glāzgovas Universitātē (1874—1880), Universitātes koledžā Bristolē (1880—1887) un Universitātes koledžā Londonā (1887—1913).