Romēns Garī (franču: Romain Gary, īstajā vārdā Romāns Kacevs (krievu: Рома́н Ка́цев); dzimis 1914. gada 21. maijā, miris 1980. gada 2. decembrī) bija Lietuvas ebreju izcelsmes franču rakstnieks, kinorežisors, diplomāts un kara lidotājs. Vienīgais divkārtējais Gonkūru prēmijas laureāts (otrreiz, izmantojot pseidonīmu Emīls Ažārs). Garī izmantoja arī citus literāros pseidonīmus. Dzimis kā Romāns Kacevs Viļņā, ebreju ģimenē. 1925. gadā ģimeni pameta tēvs. Kad Romānam palika četrpadsmit gadu, māte pārcēlās uz dzīvi Nicā. Romāns mācījās skolās Ēksanprovansā un Parīzē, apguva arī aviācijas pilota profesiju. Otrā pasaules kara laikā Garī karoja Sabiedroto pusē Šarla de Golla vadītās Brīvās Francijas aviācijas spēkos. Pēc kara - Francijas diplomātiskajā dienestā Bulgārijā, Šveicē un ASV. Rakstniecībai pievērsās tūlīt pēc kara. 1980. gadā izdarījis pašnāvību. Latviski tulkotie Garī darbi: "Gaisa pūķi : mīlestības romāns", 1994, Vaga, tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja (Les cerfs-volants, 1980) "Liriskie klauni", 1995, Artava, tulkojusi Silvija Tītmane (Les clowns lyriques, 1979) "Sievietes gaisma", 1995, Preses nams, tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja (Clair de Femme, 1977) "Solījums rītausmā", 1995, Daugava, tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja (La promese de l'aube, 1960) "Ardievu, Garij Kūper!", 1995, Liesma, tulkojusi Sarmīte Madžule (Adieu Gary Cooper, 1965) "Visa dzīve priekšā", 2001, Daugava, tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja (La Vie devant soi, 1975) "Tālākam ceļam biļete neder", 2007, Jāņa Rozes apgāds, tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja (Au-delà de cette limite votre ticket n'est plus valable, 1975)