Safīrs (no ebreju ספּיר – "Sapir" – no Bībeles tekstiem, kaut gan Bībelē drīzāk bijusi atsauce uz citu akmeni – lazurītu) ir minerāla – korunda – paveids. Par safīru sauc jebkuru juvelierkvalitātes korunda kristālu, kas nav sarkanā krāsā (sarkanus korundus sauc par rubīniem). Visbiežāk safīrs ir zilā krāsā. Safīru veidojošais korunds tīrā veidā ir bezkrāsains. Īpašo krāsu dod dažādi piejaukumi, piemēram dzelzs, hroms. Dažādās zilās nokrāsas safīram piešķir dzelzs un titāna piejaukumi. Ja kristālam ir nepietiekams šāda piejaukuma daudzums, tam ir gaiša, pelēcīga krāsa un zemāka vērtība. Dzeltenu un zaļu krāsu arī dod dzelzs piejaukums. Sārtiem safīriem ir hroma piejaukums. Ja hroma ir vairāk, akmens ir tuvāk sarkanai krāsai un uzskatāms par rubīnu. Violetas, purpura krāsas korundam ir vanādija piejaukums. Šādi dārgakmeņi tradicionāli ir mazāk vērtīgi. Baltie safīri (leikosafīri) visbiežāk sākotnēji ir viegli brūngani vai dzeltenīgi. Tīro krāsu iegūst, tos karsējot. Tīri bezkrāsas korundi ir ļoti reti. Ir sastopami arī safīri, kas dažādā apgaismojumā maina krāsu – zili dienasgaismā un purpura krāsā mākslīgā apgaismojumā. Iegūst arī sintētiskus safīrus. Praktiski visiem pārdošanā esošajiem safīriem krāsa ir padarīta košāka, tos karsējot. To, vai safīrs ir karsēts, var noteikt, apskatot to mikroskopā. Praktiski jebkurā safīrā ir cita minerāla – rutila – ieslēgumi. Rutils veido smalkus, matveida kristālus. Ja safīrs ir karsēts, smalkie rutila matiņi ir saraustīti.