Dorisa Meja Lesinga (angļu: Doris May Lessing, dzimusi Teilere (Tayler) 1919. gada 22. oktobrī, mirusi 2013. gada 17. novembrī) bija britu rakstniece, kas rakstīja galvenokārt romānus un stāstus. Viņas darbos galvenokārt ir aprakstīti cilvēki, kas iesaistīti sociālos un politiskos 20. gadsimta apvērsumos. Lesinga 2007. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Kad Lesinga piedzima, viņas ģimene dzīvoja Persijā. Kad Dorisai bija pieci gadi, ģimene pārcēlās uz Dienvidrodēziju (mūsdienās Zimbabve), kur dzīvoja līdz 1949. gadam. Tad viņa atkal pārcēlās uz dzīvi Anglijā. Jaunības gados viņa bija aktīva komuniste. Savā darbā In Pursuit of the English (1960) viņa ir aprakstījusi pirmos mēnešus, ko nodzīvoja Anglijā, savukārt Going Home (1957) aprakstīja izjūtas, kas skāra Lesingu, kad viņa viesojās Rodēzijā. 1994. gadā publicēja pirmo autobiogrāfijas daļu Under My Skin; otrā daļa Walking in the Shade tika izdota 1997. gadā. Viņas pirmais publicētais darbs ir The Grass Is Singing ("Zāle dzied", 1950). Tajā ir aprakstīta baltādaina zemnieka un viņas sievas dzīve Rodēzijā kopā ar melnādainajiem kalpiem. Starp viņas visnozīmīgākajiem darbiem ir pusautobiogrāfiska romānu sērija Children of Violence ("Vardarbības bērni", 1952–69), piecas grāmatas par Martu Kvestu, kas uzaugusi Dienvidu Āfrikā un pēc tam pārcēlusies uz dzīvi Anglijā. Viens no viņas visvairāk lasītajiem darbiem ir The Golden Notebook ("Zelta dienasgrāmata", 1962).