Roberts Lī Frosts (angļu: Robert Lee Frost; dzimis 1874. gada 26. martā, miris 1963. gada 29. janvārī) bija amerikāņu dzejnieks. Roberta Frosta dzejas pamattēmas bija Jaunanglijas lauku dzīve 20. gadsimta pirmajā pusē. Četru Pulicera balvu (1924, 1931, 1937, 1943) īpašnieks. Dzimis Sanfrancisko žurnālista ģimenē. Pēc tēva nāves 1885. gadā, ģimene pārcēlās uz Lorensu, Masačūsetsā, kur Roberts gāja skolā. No 1897. līdz 1899. gadam apmeklēja Hārvarda Universitāti, vēlāk strādāja ģimenes nopirktā zemnieku saimniecībā Ņūhempšīrā, kur sacerēja savus vēlāk pazīstamos dzejoļus. No 1912. līdz 1915. gadam ar ģimeni dzīvoja Lielbritānijā, kur publicēja pirmo dzejoļu krājumu un guva panākumus, iepazīstoties arī ar citiem dzejniekiem, to vidū Ezru Paundu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezās Ņūhempšīrā. Publicēja dzejoļu krājumus, periodiski strādādams par skolotāju. 1940. gadā iegādājās īpašumu Floridā, atlikušo dzīvi pavadot ziemas tur.