31.05.1948 (76 gadi) (Galich, Ivano-Frankovskaya oblast, USSR (Ukraine))
Svetlana Aļeksijeviča (baltkrievu: Святлана Аляксандраўна Алексіевіч, krievu: Светлана Александровна Алексиевич, ukraiņu: Світлана Олександрівна Алексієвич; dzimusi 1948. gada 31. maijā) ir baltkrievu žurnāliste un rakstniece, kura raksta krievu valodā. Dzimusi Ukrainā, uzaugusi Baltkrievijā. Strādājusi par skolotāju, žurnālisti. No 1976. līdz 1984. gadam vadījusi eseju un publicistikas nodaļu žurnālā Нёман. Pameta Baltkrieviju 2000. gadā, nākamajā desmitgadē dzīvoja Parīzē, Gēteborgā, Berlīnē. 2011. gadā atgriezās uz dzīvi Baltkrievijā. 2015. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā "par viņas polifonisko rakstības stilu, kas kalpo par pieminekli mūslaiku ciešanām un drosmei". Viņa ir pirmā žurnāliste un pirmā no Baltkrievijas, kas saņem šo apbalvojumu.Latviski izdodas Aļeksijevičas grāmatas "Cinka zēni" (2014. gadā apgādā "Jumava") un "Černobiļa. Lūgšana" (2013. gadā apgādā "Jumava").