15.04.1843 - 28.02.1916 (72 gadi) (New York, New York City, USA)
Henrijs Džeimss (Henry James, dzimis 1843. gada 15. aprīlī Ņujorkā, miris 1916. gada 28. februārī Londonā) bija amerikāņu rakstnieks un literatūrkritiķis. Savos darbos Džeimss inovatīvi izmantoja dažādus ar vēstījumu saistītus tehniskus paņēmienus, piemēram, iekšējo monologu un neuzticamu vēstītāju. Džeimss uzrakstīja 22 romānus (divi no tiem palika nepabeigti), 112 stāstus, daudzas lugas un esejas, kā arī darbojās periodistikā. Starp nozīmīgākajiem Džeimsa darbiem jāmin "Deizija Millere" (Daisy Miller, 1879), "Lēdijas portrets" (The Portrait of a Lady, 1881), "Bostonieši" (The Bostonians, 1886), "Asperna vēstules" (The Aspern Papers, 1888) un "Skrūves apgrieziens" (The Turn of the Screw, 1898). Džeimss pētīja tādu autoru kā Nataniela Hotorna un Henrika Ibsena daiļradi. Latviešu valodā izdots garais stāsts "Deizija Millere" ("Dēzija Millere"; "Daugava", 1995) un romāni "Asperna vēstules" ("Valters un Rapa", 2000) un "Skrūves apgrieziens" ("Valters un Rapa", 2000); šie darbi izdoti Dagnijas Dreikas tulkojumā.